KONTEKSTS, IZCELSME:
Ikvienā valstī vēl bez pamattautas dzīvo arī citu tautību pārstāvji. Kādreiz eksistējošās, pēc tam sabrukušās Padomju Savienības dēļ arī pašlaik bijušās PSRS valstīs joprojām dzīvo salīdzinoši daudz krievu tautas pārstāvju, kuri savās šobrīd apdzīvotajās valstīs tiek uzskatīti par nacionālo minoritāti. Baltijas valstīs – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā – krievu nacionālās minoritātes stāvoklis ir ļoti specifisks un atšķirīgs no situācijas citās valstīs: krievi veido ievērojamu iedzīvotāju daļu, taču eksistē salīdzinoši maz jaunatnes organizāciju, kas būtu orientētas tieši uz krievu nacionālo minoritāti, bet arī esošās organizācijas darbojas ļoti izolēti un nepiedalās valsts jaunatnes politikas procesos.
Aptuveni 30 proc. Igaunijas iedzīvotāju ir krievu tautības pārstāvji, taču jauniešu politikas veidošanā tie nepiedalās, piemēram, Igaunijas jaunatnes organizāciju savienībā, Jaunatnes padomē un citās nacionālajās jaunatnes padomēs krievu jauniešu organizācijas neņem dalību.
Latvijā situācija ir ļoti līdzīga, jo krievu tautības iedzīvotāju skaits tur sasniedz 40 proc. no visu iedzīvotāju skaita, turklāt dažās pilsētās krievu jauniešu skaits tiecas saniegt pat 50 proc. Taču situācija attiecībā uz mazākumtautības jauniešu organizāciju aktivitāti jauniešu politikas veidošanā ir tāda pati kā Igaunijā. Krievu jaunatnes organizācijas neņem dalību Latvijas jaunatnes organizāciju padomes darbībā. Turklāt jāatzīmē, ka, pēc šī projekta Latvijas partneru ziņām, krievu jaunatnes oganizācijas bieži pašas aprobežojas tikai ar savu (sociālo, ģeogrāfisko) vidi un netiecas sadarboties ar citām organizācijām.
Lietuvā situācija nedaudz atšķiras no minētajiem piemēriem, jo Lietuvā krievu tautības iedzīvotāji veido tikai aptuveni 6 proc. visu iedzīvotāju skaita, tāpēc situācija politikas ziņā ir mērenāka, taču jaunatnes politikas veidošanā krievu jauniešu organizācijas it tikpat pasīvas kā kaimiņvalstīs. Krievu mazākumtautības jaunieši nav pārstāvēti Lietuvas jaunatnes organizāciju padomē, kā arī pašvaldību jaunatnes lietu padomēs. Starp citu, visbiežāk tā ir nevis tāpēc, ka minētās jaunatnes organizācijas un jaunatnes organizāciju savienības nepieņemtu mazākumtautības jaunatnes organizācijas savā pulkā, bet gan tāpēc, ka nacionālo minoritāšu organizācijas pašas neredz jēgu iestāties tajās un tāpēc netiecas to darīt.
Turklāt 2009. gadā Latvijā, Rīgā, notika konference, kur piedalījās Lietuvas, Latvijas, Igaunijas jaunatnes organizācijas, kas pārstāvēja krievvalodīgo jauniešu intereses, skaidrojot, ka visās valstīs vairākums krievu jaunatnes organizāciju stipri atarīgas no politiskajām partijām, to starp, neatkarīgu, patstāvīgu jauniešu organizāciju skaits ir diezgan mazs. Piemēram, Lietuvā aptuveni 70 procentu jaunatnes organizāciju, kas darbojas ar krievvalodīgo jautājumiem, ir pakļautas konkrētu gupējumu politiskajām interesēm.
Cenšoties saglabāt krievu kultūru Baltijā kā vienu no daudzām reģiona kultūrām, kā arī vēloties nodrošināt demokrātisku vērtību ņemšanu vērā visos jautājumos, kas saistīti ar mazākumtautību, jauni krievu nacionālās minoritātes pārstāvji, kā arī mazākumtautības jaunatnes organizācijas no visām trijām valstīm nolēma veidot šo projektu.
Ir acīmredzams, ka pagaidām krievvalodīgā jaunatne aktīvi nepiedalās sabiedriskajā dzīvē, tādēļ viņu tiesības kvalitatīvi netiek pārstāvētas. Pēc projektu vadītāju domām, šāda stāvokļa galvenie iemesli ir sekojoši:
• mazākumtautības jauniešu pašidentifikācijas problēma un no tā cēlusies pilsoniska un sociāla pasivitāte;
• pastāvošo mazākumtautības jauniešu organizāciju nelīdzdarbošanās nacionālās jaunatnes politikas veidošanā;
• vecāku krievu sabiedrisko organizāciju neprasme iesaistīt jaunatni savā darbībā, neskatoties uz to, ka Baltijā krievu sabiedrisko organizāciju skaits pārsniedz četrus simtus;
• padomju, kuru uzdevums ir nacionālās jaunatnes politikas īstenošana, pasivitāte un mazākumtautības jaunatnes nemotivēšana piedalīties sabiedriskajā dzīvē;
• iestāžu, kas atbildīgas par politikas īstenošanu nacionālās minoritātes sakarā, pasīva pozīcija attiecībā uz mazākumtautību jaunatni.
MĒRĶIS:
Ņemot vērā esošo situāciju un identificētos šādas situācijas iemeslus, projekta mērķis ir aktivizēt krievu mazākumtautības jaunatnes un jauniešu organizāciju pozīciju to apdzīvotajās valstīs sociālās dzīves aspektā un dot krievu jaunatnes organizācijām vairāk iespēju pārstāvēt krievvalodīgo jaunatni.
UZDEVUMI:
- dot krievu mazākumtautības jaunatnes pārstāvjiem iespēju identificēt sevi apdzīvoto valstu un Eiropas Savienības kontekstā;
- detalizēti izanalizēt esošo situāciju Baltijas valstīs mazākumtautības jaunatnes un jaunatnes organizāciju kontekstā (jauniešu aktivitāte, dalība lielāko pilsētu un reģionu jaunatnes organizāciju darbībā), realizēt kvalitatīvu un kvantitatīvu rīcību;
- noskaidrot galvenos iemeslus mazākumtautības jaunatnes pasivitātei un formulēt iespējamos veidus to mazināšanai;
- noskaidrot un izanalizēt cēloņus, kāpēc mazākumtautības jaunatnes organizācijas nelīdzdarbojas valsts jaunatnes politikas veidošanā, un apspriest reālākās iespējas uz abu pušu aktīvāku līdzdalību;
- sagatavot un iesniegt rekomendācijas nacionālajiem un reģionālajiem jaunatnes organizāciju atzarojumiem, kā arī jaunatnes organizāciju savienībai, lai iesaistītu mazākumtautības jaunatnes organizācijas savā darbībā, gūstot abpusēju labumu;
- izskaidrot varas pārstāvjiem, kas atbildīgi par nacionālās minoritātes, kā arī jaunatnes politikas realizāciju, mazākumtautības jaunatnes un jaunatnes organizāciju potenciālu, kā arī iespējamo papildus vērtību valsts sociālās un politiskās dzīves kontekstā – sagatavot un iesniegt rekomendācijas;
- sekmēt sadarbību starp krievu mazākumtautības jaunatnes organizācijām Baltijas reģionā;
- sagatavot ierosinājumus vecākām sabiedriskajām krievu mazākumtautības organizācijām, lai tās veicinātu jauniešu iesaistīšanu savā darbībā, kā arī veidotu kopīgus projektus ar jaunatnes organizācijām;
- projekta ietvaros sagatavot „Mazākumtautības jaunatnes organizāciju darbības gidu“, kas ne tikai nodrošinātu projekta rezultātu izplatību un pieejamību, bet arī dotu mazākumtautības jaunatnes organizācijām zināšanas, kā arī palīdzētu aktīvi ietekmēt un pārstāvēt jaunatni;
- veicināt Baltijas reģiona krievu jaunatnes organizāciju konsolidāciju un stabilu pozīciju.
